Redzes problēmas mēdz būt kā iedzimtas, tā arī iegūtas. Man bieži uzdod jautājumu- kādēļ redze pasliktinās? Tomēr nedz acu ārsts, nedz optometrists nespēs atbildēt uz jautājumu, kā attīstīsies tieši jūsu redze. Cik liela būs tuvredzība vai tālredzība, vai arī, kurā brīdī tieši būs nepieciešamas pirmās brilles lasīšanai. Vieglāk ir atbildēt uz jautājumu- kādi faktori var veicināt redzes pasliktināšanos? Par šo vairāk stāsta optikas salonu Metropole optometriste Ieva Rikena-Okodževo.
Iedzimtība ietekmē cilvēka veselību, tostarp, arī redzes attīstību. Piemēram, bērns var pārmantot vecāku redzes defektu. Ja vienam no vecākiem kā redzes korekcijas līdzeklis ir izrakstītas brilles, tad varbūtība, ka arī bērnam tās būs nepieciešamas ir ap 50%. Savukārt, ja abi vecāki lieto brilles, tad iespēja ir lielāka. Tomēr jāatceras, ka tā ir tikai varbūtība un nevaram ar pārliecību teikt, ka brilles būs nepieciešamas arī bērnam. Iedzimtība, protams, ietekmē redzi, bet nozīme ir arī tam, kā noris bērniņa attīstība.
Kas ierosina tuvredzības un tālredzības rašanos
Tuvredzība (laba redze tuvumā, neskaidra- tālumā skatoties (kad ir nepieciešamas mīnuss brilles, skaidrākai redzēšanai tālumā) nereti veidojas brīdī, kad bērns sāk strauji augt, viņš stiepjas garumā, un līdzi stiepjas arī actiņa, tā paliek lielāka. Augstāka varbūtība izveidoties tuvredzībai ir tiem bērniem, kuri aizvada daudz laika, darbojoties tuvumā, piemēram, lasot, spēlējot datorspēles. Protams, ir ļoti jauki, ja bērns ir grāmatmīlis un savu brīvo laiku velta lasīšanai, tomēr vecākiem ir jāseko līdzi, vērtējot, vai bērna acīm šī slodze nav par lielu. Sekojiet, lai tiek ievērota darba vietas ergonomika- attālums no acīm līdz objektam, tā pareiza atrašanās vieta, apgaismojums.
Tuvredzība tiek dzīves laikā iegūta, tomēr tālredzība lielākoties ir iedzimta. Ja tālredzība ir neliela, iespējams, tā neradīs sūdzības, jo abām acīm mijiedarbojoties, actiņas vājā redze tiek kompensēta. Tomēr, ja redzes slodze tuvumā ir liela un pavadāt ilgstošu, saspringtu darbu tuvumā, acīm radītā slodze var izraisīt redzes diskomfortu un miglošanos. Protams, redzi un acs refrakciju var ietekmēt arī jebkura hroniska saslimšana vai attīstības traucējumi.
Sabiedrībā kultivēti mīti par redzes pasliktināšanos
Vai varat atcerēties kādu sabiedrībā dzirdētu “patiesību” par redzi? Piemēram, par to, ka dators bojā redzi. Šī no mutes mutē ceļojošā “patiesība” ir aplama, kaut daudzi joprojām tam tic. Lūk, vēl daži mīti par redzi:
Mīts: valkājot brilles, redze noteikti pasliktināsies vēl vairāk. Tieši otrādi- jau sen ir pierādīts, ka redzes korekcijas līdzekļu lietošana (pie nosacījuma, ka tie ir precīzi izrakstīti), nepasliktina redzi. Bērniem, kuriem redzes speciālists ir izrakstījis brilles, tās ir ļoti svarīgi lietot. Kā pierādījuši vairākkārtēji pētījumi, bērniem, kuri brillītes lieto, tuvredzība progresē lēnāk un “izaug” līdz mazākai pakāpei, nekā bērniem, kuri brilles uz acīm neliek. Vecākiem ir jābūt manīgiem, jāvēro savs bērns- vai viņš nemiedz actiņas, lai labāk saredzētu, varbūt acīm pārāk tuvu pietuvina kādus priekšmetus, lai tos aplūkotu... tās ir dažas no pazīmēm, kas saka priekšā- jūsu bērnam ir neskaidra redze, ir jādodas pie redzes speciālista!
Brīdī, kad brilles tiek novilktas, mums šķiet, ka redze ir palikusi sliktāka, nekā iepriekš. Taču šo sajūtu varam skaidrot ar to, ka cilvēks zina, kā tas ir- redzēt skaidri un kāda ir atšķirība starp skaidru redzi un redzes miglošanos, kad tā ir manāmāka.
Mīts: dators pasliktina redzi. Šķiet, ka šī mīta izskaušana ir gaužām grūta, tomēr atgādināšu vēlreiz- tā nav taisnība! Dators redzi nebojā, toties nenormēts un intensīvs darbs tuvumā, liela koncentrēšanās bez pārtraukumiem un atpūtas brīžiem, var kaitēt redzei un acs komfortam. Atcerieties- pirmais cilvēks, kurš par jūsu redzi var parūpēties, esat jūs pats! Tādēļ saudzējiet savas acis- atvēliet regulāras atpūtas pauzes, reizi pusstundā kaut uz trīs minūtēm atpūtiniet acis, “pārslēdziet” skatienu no tuvuma uz tālumu, pamirkšķiniet acis, vai vēl labāk- izkustieties no darba vietas un veiciet dažus vieglus vingrinājumus!
Mīts: labas lasāmbrilles ir nopērkamas aptiekā. Lai arī ir izveidojies priekšstats, ka gatavas lasāmās brilles ir iegādājamas aptiekā, un pat dažkārt saimniecības preču veikalos, ir jāapzinās, ka, iespējams, ar šīm brillēm jūs redzēsiet labāk, taču tās nav speciāli izgatavotas jūsu acīm pēc jūsu redzes parametriem. Ja šādas brilles diendienā izmantojat bez speciālista konsultācijas, tad tā var būt ievērojama papildus slodze acīm, kas rezultātā vēl vairāk ietekmē acis un var veicināt straujāku redzes pasliktināšanos. Gatavas brilles var izmantot kā ātru aizstājēju īstajām brillēm, ja gadījumā savas brilles pazaudētas, tomēr neizmantojiet gatavas brilles ikdienā!
Vecums, kad brilles būs nepieciešamas ikvienam
“Mana redze visu dzīvi ir bijusi ļoti laba, bet nu man ir 45 gadi, un es jūtu, ka grāmatu tik labi saredzēt vairs nevaru. Kādēļ tā?” Šādu jautājumu es un mani kolēģi saņem ik pa laikam, uz ko atbildām- pienāk brīdis, kad brilles kļūst nepieciešamas ikvienam. Tas ir tā dēvējamais presbiopijas vecums, kad, kaut redze tālumā visa mūža garumā ir bijusi teicama, pēc četrdesmit gadu vecumu tā pasliktinās. Šis ir absolūti normāls fizioloģisks process, kad brilles lasīšanai kļūst par ikdienas nepieciešamību. Piemēram, līdz ar gadiem, mēs pamanām pirmos sirmos matus, taču arī mūsu organisms, tostarp redze, mainās gadiem ejot. Acs lēca ar gadiem paliek cietāka un zaudē savu elastību, līdz ar to nespējot pielāgoties dažādiem fokusa attālumiem. Lūk, tik specifiski veidots ir mūsu organisms, un līdz ar novecošanu, tam ir nepieciešami arī palīgi, piemēram, acīm- brilles!
Attālinām pirmo briļļu iegādes brīdi!
Parunāsim par dažiem veselīgiem ieteikumiem, kas varētu palīdzēt attālināt briļļu iegādes brīdi. Es tomēr ļoti vēlos uzsvērt- šīs iespējas ir mūsu pašu rokās, ja vien “sakopsim” savu dzīvesveidu, nevis uzstādīsim īstermiņa plānu! Pirmkārt, ēdīsim veselīgāk! Pārtikai ir jābūt bagātai ar vitamīniem un minerālvielām, dārzeņiem un augļiem noteikti jābūt ikdienas ēdienkartē. Nost ar kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu. Es apzinos- iepriekšējais teikums ilggadējus smēķētājus diez vai pārliecinās, bet ļoti ceru- tie, kuri vēlas pamēģināt pirmo cigareti, tomēr to nedarīs! Nevaram taču nepārtraukti dzīvot ar pārliecību- ak, tas man nekaitēs!
Pareizs uzturs, kustība, sportošana, svaigs gaiss var palīdzēt un aizkavēt arī kataraktas vai citas acu slimības attīstību, tomēr nav iespējams dot 100% garantiju, ka cilvēku neskars kāda acu kaite. Tomēr varbūtība saglabāt labu redzi ir daudz lielāka. Mēs- speciālisti, varam tikai ieteikt, bet ieaudzināt ieradumu cilvēkā nevaram, tai ir jābūt jūsu izvēlei!
Un atkārtojam, lai svarīgie soļi redzes saglabāšanai paliek atmiņā:
- Izmantojiet saulesbrilles- to funkcija ir pasargāt mūsu acis no kaitīgajiem UV stariem!
- Dzīvojiet bez cigaretēm!
- Limitējiet alkohola lietošanu!
- Rūpīgi kontrolējiet asinsspiediena un holesterīna līmeni!
- Cukura diabēta slimniekiem jāseko līdz cukura līmenim asinīs, regulāri jāpārbauda acu spiediens un tīklene pie sava speciālista.
- Uzturā uzņemiet produktus, kas ir bagāti ar antioksidantiem (zaļie lapu salāti), vitamīniem, minerālvielām!
- Vairāk laika pavadiet svaiga gaisā, organismam un, protams, acīm ir nepieciešams skābeklis. Jo vairāk skābekļa asinīs, jo acs tiek labāk apgādāta ar nepieciešamajām vielām.
- Regulāri atvēliet laiku sportošanai un kustībām!
- Profilaktiskās pārbaudes pie redzes speciālista vismaz reizi gadā!
Un vēlreiz atkārtošos- profilakses nolūkos reizi gadā vai vismaz reizi divos gados cilvēkam ir nepieciešams apmeklēt redzes speciālistu pat, ja nav nekādu sūdzību! Vairākas acu saslimšanas sākuma stadijās noris bez simptomiem, tādēļ svarīgi laicīgi atklāt un veikt ārstēšanu! Vecāki, atcerieties- profilakses pārbaudes ir nepieciešamas arī bērniem, jo bērni bieži vien nesūdzas par to, ka viņu redze pasliktinās!