Saturs Visas lapas

Tuvredzība jeb miopija šobrīd ir  izplatītākais refraktīvais redzes traucējums, kas skar dažāda vecuma cilvēkus visā pasaulē. Turklāt tiek novērota strauja tuvedzības izplatības  progresēšana, par ko liecina arī Pasaules Veselības organizācijas aplēses, prognozējot, ka līdz 2050. gadam katrs otrais cilvēks būs miops jeb tuvredzīgs. Tas ir spilgts pierādījums tam, ka šī problēma kļūst arvien aktuālāka kā pieaugušajiem, tā arī bērniem, ietekmējot ne tikai dzīves kvalitāti un ikdienu, bet arī radot nopietnus acu veselības riskus nākotnē. Raksta turpinājumā uzziniet, kādi faktori izraisa tuvredzību un kā to visefektīvāk koriģēt! 

Kas ir miopija un kā tā rodas?

Ja gaismas stari, kas iekļūs acī, tiek pareizi safokusēti tieši uz tīklenes, attēls ir skaidrs, un nav nekādu sūdzību par redzi.  Tuvredzība ir viens no refraktīvajiem redzes traucējumiem, kas rodas tad, ja gaismas stari tiek fokusēti pirms tīklenes. Tuvredzība nozīmē, ka ir slikta redze tālumā- skolēniem kļūst izaicinoši saskatīt to, kas rakstīts skolā uz tāfeles, bet pieaugušajiem, piemēram, nespēja laikus saskatīt ceļa zīmes vai kinoteātrī izlasīt subtitrus. Arī produkti, kas veikalā atrodas kādā tālākā plauktā, var būt miglaini, un lai tos labi saredzētu, jāpieiet pavisam tuvu klāt. 

Tuvredzības jeb miopijas pakāpes 

 Miopijas pakāpe  Dioptriju robežas  Raksturojums  Iespējamā ietekme uz redzi
zema  miopija  līdz –3,00 D Neliels redzes defekts, tālu esoši objekti izskatās izplūduši Darbam tuvumā un pie datora brilles nav nepieciešamas, taču tās noteikti jāizmanto skaidras redzes nodrošināšanai tālumā, piemēram, autovadīšanai vai lai skatītos TV.
 vidēja miopija  –3,00 līdz –6,00 D Izteikts redzes defekts, bez korekcijas ir apgrūtināta ikdiena Bez korekcijas redze ir ievērojami miglaina; nepieciešamas brilles vai lēcas pastāvīgai lietošanai
 augsta miopija  virs –6,00 D Augstas pakāpes redzes defekts, bez korekcijas ir apdraudēta cilvēka veselība un pat dzīvība

Obligāta redzes korekcija ikdienā; Pastāv paaugstināts acu slimību risks (piem., tīklenes atslāņošanās)

Lai arī tuvredzība ir ļoti izplatīts redzes traucējums, visbiežāk to diagnosticē bērnībā un pusaudžu gados, kad tā sāk attīstīties. Turklāt vairumā gadījumu tā turpina attīstīties visu bērna augšanas periodu. 

Miopijas cēloņi un galvenie riska faktori

Tuvredzības cēloņi var būt daudz un dažādi, tāpēc pirms uzsākt redzes korekciju, ir svarīgi saprast, kas tieši ir veicinājis šī redzes traucējuma attīstību. Lielākoties galvenie faktori ir: 

  • ģenētika un iedzimtība – ja viens vai abi vecāki ir tuvredzīgi, pastāv augsta varbūtība, ka arī bērnam būs miopija;
  • acs uzbūves īpatnības – miopiju var veicināt arī acs fizioloģiskās īpatnības – pārāk izstiepts acābols vai sklēras vājums;
  • dzīvesveids – ilgstošs un intensīvs darbs tuvumā, bieža viedierīču lietošana, lasīšana vājā apgaismojumā, acu vingrinājumu neveikšana un atpūtas paužu neievērošana, kā arī nepietiekama uzturēšanās svaigā gaisā ir biežākie faktori, kas būtiski palielina miopijas attīstības risku;
  • neergonomiska darba vide – atrašanās pārāk tuvu datora ekrānam, kā arī nepiemērots krēsla un galda augstums rada papildu slodzi acīm, un tās arī ātrāk nogurst;
  • neatbilstoša redzes korekcija – ja tuvredzība netiek koriģēta vai esošais briļļu stiprums neatbilst šī brīža redzes vajadzībām, acis tiek vēl vairāk noslogotas, kas var tikai paātrināt miopijas progresu.

 

Galvenie simptomi: kas liecina par tuvredzību? 

Par tuvredzību var liecināt dažādi simptomi, biežākie no tiem ir: 

  • neskaidra, miglaina redze tālumā;
  • acu sasprindzināšana un samiegšana ar mērķi uzlabot redzes asumu;
  • izteikts acu nogurums un saspringums;
  • bērniem rodas grūtības salasīt to, kas ir rakstīts uz tāfeles skolā vai ir tendence sēdēt pārāk tuvu televizoram.

Šie simptomi bieži vien sākuma stadijā nerada nekādas aizdomas vai bažas par redzes pasliktināšanos, taču, laikam ejot, kļūst izteiktāki un sāk ietekmēt ikdienu. 

Vēl jāņem vērā, ka bērni nereti neizrāda nekādas sūdzības, jo viņi nezina, kā ir redzēt skaidri. Tieši tādēļ jāieplāno regulāras vizītes pie optometrista vai oftalmologa jeb acu ārsta.

Miopijas attīstība dažādos vecumposmos

Bērniem un pusaudžiem tuvredzība bieži vien attīstās vecumā no 6 līdz 13 gadiem. Straujākais progresijas periods ir tad, kad notiek organisma augšana un attīstība. Tuvredzība var progresēt līdz pat 25 gadu vecumam vai visa mūža garumā. 

Lai arī pieaugušā vecumā miopijas progresēšana parasti palēninās vai pavisam mazinās, tomēr pati miopija ir  paliekoša uz visu atlikušo dzīvi, tāpēc, piemēram, vienmēr būs nepieciešamas brilles, sēžoties pie transportlīdzekļa stūres.  

Kāpēc tuvredzības kontrolēšana ir tik svarīga? 

Jāatceras, ka tuvredzība nav tikai ikdienas neērtība – tā būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un paaugstina dažādu acu slimību attīstības riskus nākotnē. 

Piemēram, bērnam tuvredzība var ievērojami apgrūtināt mācīšanās procesu un pazemināt koncentrēšanās spējas, savukārt pieaugušie var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem gan profesionālajā, gan sociālajā vidēs. Bieži vien miopija negatīvi ietekmē pašvērtējumu un ticību savām spējām. 

Progresējoša miopija palielina tādu acu slimību risku kā: 

  • miopiskā makulopātija;
  • tīklenes deģenerācija, plīsumi vai atslāņošanās;
  • agrīna katarakta;
  • glaukoma.

Tieši tādēļ vienlīdz būtiska ir ne tikai tuvredzības koriģēšana, bet arī tās progresijas apturēšana. 

Tuvredzības diagnostika

Tuvredzību iespējams diagnosticēt tikai redzes pārbaudes laikā, ko veic optomterists vai oftalmologs. Regulāras profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju būt lietas kursā par savu redzes veselību, kā arī savlaicīgi diagnosticēt problēmu un rast labāko risinājumu.

Redzes pārbaude ir neinvazīvs un nesāpīgs diagnostiskais izmeklējums. Tā ietvaros tiek pārbaudīts redzes asums, izvērtēta abu acu kopsadarbība un skatīšanās paradumi, kā arī izrakstīta atbilstoša redzes korekcijas līdzekļa recepte. Nepieciešamības gadījumā tiek mērīts acu spiediens un veikti papildu izmeklējumi, piemēram, aplūkojot dziļākās acs struktūras. 

Bērniem redze ir obligāti jāpārbauda pirms skolas gaitu uzsākšanas – pat tad, ja nav nekādu šķietamu sūdzību. Pieaugušajiem, kuriem jau ir kādi redzes traucējumi, pie speciālista būtu jādodas katru gadu, savukārt tiem, kuri redz perfekti, acis tāpat būtu jāpārbauda reizi 2 gados. 

Tuvredzības korekcija pieaugušajiem un bērniem

Mūsdienās tuvredzību iespējams koriģēt ar dažādām inovatīvām metodēm, piemēram: 

  • tradicionālajiem redzes korekcijas līdzekļiem. Brilles ir visbiežāk rekomendētā korekcijas metode, turklāt bērniem pieejamas speciālas lēcas miopijas kontrolei, kas palēnina tuvredzības progresēšanu. Tāpat var lietot arī kontaktlēcas, kas ir īpaši piemērotas sportistiem un aktīvā dzīvesveida piekritējiem; svarīgi ņemt vērā acu jutīgumu, acu fizioloģiskās īpatnības, kā arī jāatceras par striktu higiēnas ievērošanu; 
  • ortokeratoloģiju jeb nakts kontaktlēcām, kas tiek ievietotas acīs pirms došanās pie miera. No rīta, izņemot kontaktlēcas, tiek nodrošināta skaidra redze visas dienas garumā bez jebkādiem citiem palīglīdzekļiem. Šī metode ir īpaši efektīva bērniem un pusaudžiem;
  • medikamentozo terapiju – acu ārsts var izrakstīt zemas koncentrācijas atropīna pilienus miopijas progresa palēnināšanai; 
  • ķirurģiskājām metodēm – lāzerkorekcija vai ICL lēcu implanti ir mūsdienīgi tuvredzības ārstēšanas risinājumi. Tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, redzes lāzerkorekcija ir neatgriezeniska, un arī ķirurģiskā ārstēšana nav iespējama pilnīgi visiem cilvēkiem. 

Atbilstošākā tuvredzības ārstēšanas metode ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp vecuma, esošā redzes asuma un dzīvesveida. Lai rastu tieši jūsu redzes vajadzībām piemērotāko korekcijas veidu, aicinām konsultēties ar speciālistu.

Cik būtiska ir dzīvesveida un ikdienas paraduma maiņa?

Ikdienas paradumi var būtiski ietekmēt tuvredzības attīstību un pat samazināt tās progresēšanu. Lūk, ko var darīt lietas labā: 

  • ievērojiet 20-20-20 likumu. Ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes skatīties 20 pēdu (apmēram 6 m) attālumā;
  • uzturieties svaigā gaisā. Vismaz 2 stundas dienā ieteicams pavadīt ārā, dabiskā apgaismojumā. Tas ir īpaši svarīgi bērniem, jo tā iespējams samazināt tuvredzības attīstības risku. Tāpat vecākiem ieteicams sekot līdzi tam, cik daudz laika bērns pavada pie viedierīču ekrāna, ikdienā iekļaujot gan laika pavadīšanu ārpus telpām, gan arī dažādas fiziskās aktivitātes;
  • nodrošiniet pietiekamas fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu. Regulāras sportiskās aktivitātes, kā arī veselīgs un sabalansēts uzturs, kas bagāts ar omega-3 taukskābēm, luteīnu un A vitamīnu, veicina acu un redzes veselību;
  • pareiza apgaismojuma nodrošināšana. Apgaismojumam ir svarīga loma tuvredzības attīstības gadījumā, tāpēc gan mājās, gan darbavietā tam jābūt pietiekamam, – arī strādājot pie datora. 

Papildu ikdienas paradumu maiņai, ir arī svarīgi  ievērot acu higiēnu un parūpēties par  komforta nodrošināšanu. Piemēram, ja daudz laika tiek pavadīts pie datora vai telpā ar kondicionieri, acis var kļūt sausas un apsārtušas. Tādā gadījumā vislabāk derēs mitrinošie acu pilieni.  

Tuvredzība nav tikai saistīta ar fizisko veselību. Briļļu nēsāšana var radīt arī psihoemocionālas neērtības, īpaši pusaudžiem un jauniešiem, kuriem būtiska ir ārējā izskata nozīme. Tāpat redzes traucējumi var radīt grūtības sociālajā dzīvē, darbā, kā arī ierobežot sportošanas iespējas. Nereti miopijas progresēšana raisa trauksmi, bailes un neziņu, cilvēkam raizējoties par redzes pasliktināšanos nākotnē.

Nepieciešamības gadījumā iesakām vērsties pie speciālista, jo profesionāls atbalsts šādā situācijā ir ļoti nozīmīgs. 

Mīti un patiesība par tuvredzību

Neraugoties uz tuvredzības straujo izplatību, sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti un nepatiesi uzskati, kas saistīti ar šo redzes traucējumu. 

  • “Tuvredzība pāries pati no sevis.” Diemžēl tuvredzība nekur nepazudīs, tomēr jo agrīnāk miopiju diagnosticē, jo lielākas izredzes, ka tās progress nākotnē būs ievērojami lēnāks. 
  • “Brilles pasliktina redzi.” Šis ir viens no izplatītākajiem maldiem, kāds joprojām pastāv sabiedrībā. Atbilstoša stipruma briļļu lietošana nodrošina pilnu redzes korekciju, radot tieši pretēju efektu – tuvredzības progresa ierobežošanu. 
  • “Darbs pie datora ir kaitīgs un no redzes problēmām nav iespējams izbēgt.” Patiesībā skatīšanās ekrānā neizraisa redzes problēmas, bet atpūtas paužu neievērošana, neergonomiska darba vieta un neatbilstošs apgaismojums gan.

Tuvredzība patlaban ir viens no biežāk izplatītākajiem redzes traucējumiem bērniem un pieaugušajiem. Taču, pateicoties mūsdienīgai redzes pārbaudei un inovatīviem redzes korekcijas risinājumiem, iespējams nodrošināt ne tikai nevainojami skaidru redzi, bet arī saglabāt dzīves kvalitāti. Esiet lietas kursā par savu redzi, regulāri to pārbaudot pie mūsu – optikas salona METROPOLE – speciālistiem. Piesakieties redzes pārbaudes vizītei pie optometrista tepat tiešsaistē – sev ērtākajā laikā un datumā!

Dalīties ar rakstu